Notiekošais karš pret Ukrainu ietekmē mūs visus, un nereti darbiniekiem pierobežas valstīs, kā arī uzņēmumos, kuros strādā ukraiņu darbinieki, veidojas ārkārtējas krīzes reakcijas. Tomēr noziegumi pret cilvēci ietekmē mūs visus, un pat tie, kas nav tieši skarti, izjutīs kopīgas traumatiskas reakcijas, norāda speciālisti.
Krīzes psihologi uzskata, ka vissvarīgākās ir pirmās 30 dienas pēc satraucošā notikuma sākuma. Lūk, 5 lietas, ko jūs varētu darīt savā darbavietā, lai atbalstītu savus darbiniekus šajā laikā.
Plānojiet biežākus pārtraukumus. Kopš kara sākuma ir palielinājies nelaimes gadījumu skaits darba vietās. Grūtības koncentrēt uzmanību, atmiņas problēmas, nespēja koncentrēties un liels nogurums – pat to neapzinoties – ir bieži sastopamas situācijas pirmajās 30 līdz 40 dienās. Tā vietā, lai strādātu 3 vai 4 stundas pēc kārtas, pēc katras stundas vajadzētu paredzēt mazākus pārtraukumus, lai izvairītos no nopietniem nelaimes gadījumiem darba vietā. Atpūta nodrošina labāku paškontroli.
Piedāvājiet iespēju aprunāties. Speciālisti norāda, ka, ja krīzes situācijā nonākušajam cilvēkam nav iespējas aprunāties ar kādu pirmo mēnesi, nākamajā mēnesī viņam vairs nebūs spēka runāt. Pat tiem, kam ir pretēji uzskati, tie ir jāpasaka skaļi (privāti) kādam, kurš spēj uzklausīt, lai tos sadzirdētu un, iespējams, sāktu mainīt savu viedokli. Ja nav pieejami resursi individuālām tikšanās reizēm ar katru no darbiniekiem, veiciet, piemēram, anonīmas aptaujas un pajautājiet, kāds atbalsts būtu visnepieciešamākais.
Negaidiet, kad cilvēki nāks un lūgs palīdzību. Jūsu darbinieki, jo īpaši vīrieši, var domāt, ka kādam citam palīdzība ir vajadzīga vairāk nekā viņiem. “Ja palīdzība netiek piedāvāta tieši man, tā, iespējams, nav domāta tādiem cilvēkiem kā es,” ir izplatīta doma, norāda speciālisti. vispārēja paziņojuma vietā nosūtiet ziņu katram darbiniekam individuāli. Jo ātrāk, jo labāk: pēc pirmajām 30 līdz 40 dienām tie cilvēki, kuri krīzi pārdzīvo ekstrēmāk, būs pārāk garīgi izsmelti, lai paši vērstos pēc palīdzības, un būs pakļauti lielākam riskam saskarties traumas un pēctraumatiskā stresa traucējumiem (PTSD).
Māciet pamata komunikācijas prasmes. Vīrieši un sievietes mēdz ļoti atšķirīgi reaģēt uz traumatiskiem notikumiem, kas bieži vien ir jaunu konfliktu avots gan mājās, gan darbā. Taču nereti vissvarīgākais atbalsts jūsu darbiniekiem nāk arī no mājām – no viņu partneriem un citiem ģimenes locekļiem. Tāpēc ir lietderīgi stiprināt viņu piederības sajūtu, veicinot atbalstošu un iekļaujošu vidi. Piemēram, uzaiciniet ģimenes terapeitu uz īsu semināru vai dalieties ar attiecīgiem rakstiem savos uzņēmuma iekšējās komunikācijas kanālos.
Lūdziet palīdzību. Brīvprātīgais darbs un nekvalificēta atbalsta sniegšana nozīmē ārkārtēju izdegšanas risku. Jūsu kā personāla darbinieka uzdevums ir rūpēties par saviem cilvēkiem, tomēr jums tas nav jādara vienatnē. Esiet starpnieks vai projektu vadītājs, kas atrod apmācītus speciālistus un atbilstošus resursus, ar kuriem sniegt atbalstu darbiniekiem, un izvairieties no visu ar krīzi saistīto sarunu vadīšanas pašu spēkiem.